18.gs. otrajā pusē Žečpospoļitas pārvaldītajās teritorijās iestājās ilga iekšpolitiska un ekonomiska krīze, kuras rezultātā 1772. gada 25. jūlijā Austrijas, Prūsijas un Krievijas sarunās tika parakstīta konvencija par Žečpospoļitas okupāciju un tās teritorijas lielākās daļas aneksiju. Žečpospoļitai tika izteikts ultimāts ar spēka draudiem, un karalis un Seims piekāpās. Krievija anektēja Poļu Vidzemi un daļu Baltkrievijas, Prūsija - daļu Lielpolijas, bet Austrija - Mazpoliju. Kopumā notika trīs dalīšanas, kuru rezultātā beidza pastāvēt Polijas un Lietuvas kopvalsts un Krievijas impērija ieguva plašas teritorijas, tostarp, Kurzemes un Zemgales hercogiste un Inflantijas vaivadijas zemes.
Latgale Krievijas impērijai tika pievienota pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā. Līdz ar Latgales iekļaušanos Krievijas impērijas sastāvā, pieauga arī pareizticīgo reliģijas piekritēju skaits. Ņemot vērā Vitebskas guberņas platību, kas aptvēra arī Baltkrievijas un Krievijas teritorijas, loģiski, ka visplašāk pārstāvēta bija pareizticība, aiz kuras sekoja katoļticīgie.
Izbūvējot Varšavas – Pēterburgas, Maskavas – Rīgas ceļus un dzelzceļus, pieaug luterāņu skaits. 18.gs. Izveidojās tradīcija maija dievkalpojumus noturēt apdzīvotās vietās pie sādžas krusta. 40 gadus (1864. – 1904.) Krievijas impērija aizliedza Latgalē izmantot latīņu druku, un pulcēšanās pie krucifiksiem ļāva uzturēt dzīvu nacionālo valodu un latgalisko identitāti. Katrā Latgales ciemā atradās viens vai divi krucifiksi, kas bija kā cilvēku vienotāji un sociālās dzīves veidotāji. Dažādām vietām paredzēti atšķirīgi krucifiksi, piemēram, ciema, ceļa, ceļa krustojumu, kapsētu krucifiksi un krucifiksi pie baznīcām.
Pārtikas ražošana – spirta dedzinātavu sākums
Degvīns tagadējā Latvijas teritorijā bija pazīstams jau kopš vācu muižniecības laikiem, kur daudzās Vidzemes un Kurzemes muižās bija izveidotas savas spirta dedzinātavas, un no rokas gāja krogu “bizness”. Spirtu ieguva dedzināšanas ceļā no maizes labības, bet degvīnu pārdeva muižu krogos. Latgalē šis rūpals plašā apmērā tika attīstīts līdz ar tās nonākšanu Krievijas pakļautībā. 19. gadsimta vidū sākās strauja spirta dedzinātavu veidošanās. Piemēram, 1858. gadā armijas ģenerālis Ignatjevs Dvinskā (tagad Daugavpils) izveidoja spirta dedzinātavu. Slava par Dvinskā ražoto dzērienu kvalitāti ātri izplatījās visā Krievijas impērijā. Tos augstu vērtēja gan stipro dzērienu cienītāji, gan arī citi šīs produkcijas ražotāji. Spirta dedzinātavas tika izveidotas daudzu Latgales muižu teritorijās, taču, diemžēl, dati par saražoto spirta apjomu un izlietojumu degvīna izgatavošanas vajadzībām nav iegūstami.
Cīņa ar dzeršanas netikumu
Spirta brūžu izplatība veicināja stipro dzērienu tirdzniecību. Alkohols bija vienīgā iespēja Latgales “mazajam” cilvēkam uz mirkli izrauties no ikdienas nospiestības un aizmirst trūkumu un grūtos sadzīves apstākļus, kādos nācās tam dzīvot. 1914.gada 19.jūlijā Krievijas impērijas teritorijā tika pārtraukta visa veida alkoholisko dzērienu tirdzniecība “Sausais likums” bija spēkā 1.pasaules kara laikā. 1916.gadā Valsts Dome pat izskatīja ierosinājumu “Par atturības nostiprināšanu Krievijas valstī uz mūžīgiem laikiem”. Jāatzīst gan, ka šo “Sauso likumu” nevar uzskatīt par pilnīgi „izžuvušu”, jo alkohola tirdzniecība tika turpināta restorānos, tomēr lielākajai tautas daļai “stiprie dzērieni” gāja secen. Krievijas impērijas laikā visā teritorijā pastāvēja aizliegums kā laukos, tā pilsētās atvērt krogus tuvāk par 40 asīm no svarīgām iestādēm – baznīcām, lūgšanu namiem, klosteriem, kuros notiek dievkalpojumi, kapiem, slimnīcām, kazarmām, cietumiem, skolām un pagastu valdēm.
“Kandža” ienāk leksikā
20. gadsimta sākumā latviešu valodā ienāca vārds “kandža”. Līdz tam šāds termins nebija pazīstams. Kā spriež pašdarinātā alkohola pētnieki un entuziasti, vārda „kandža” iespējamā izcelsme esot meklējama krievu – japāņu kara laikā (1904. – 1905.). Karavīri Tālajos Austrumos iepazinuši ļoti sliktu šņabi, kas korejiešu valodā saukts „handža”. Tāpat šo dzērienu sauc Igaunijas teritorijā. Angliskais nosaukums kandžai ir „moonshine” – mēnesnīca. Tas esot tādēļ, ka dzīšana notikusi tikai nakts melnumā.