Latgale – neliela un īpaša vieta, kur Vārdam ir pamatīgs un dievišķs spēks, jo simtiem gadu tas nāk no piecu atšķirīgu konfesiju dievnamiem – katoļu, luterāņu un pareizticīgo baznīcām, vecticībnieku lūgšanu namiem un ebreju sinagogām. Gadu ritumā mainījusies šo reliģiju ietekme, bet tās vienmēr bijušas piecas – līdz pat šai dienai. To apliecina arī Latgales dievnami, kas ir būtiska garīgās dzīves sastāvdaļa un veido īpatnējo Latgales tēlu, aicinot pie sevis un liekot justies gaidītam. Ne velti Latgali izsenis dēvē par Māras zemi jeb Svētās Jaunavas Marijas zemi, jo šeit atrodas Aglona – viens no lielākajiem Baltijas katolicisma centriem, pasaules mēroga svētvieta.
Šīs zemes lielākais brīnums un bagātība – spēt sadzīvot mierā, saticībā un harmonijā, neraugoties uz reliģisko piederību. Un neviens te nemēģina uzsvērt vai uzspiest savas izvēles pārākumu vai vienīgo patiesību. Latgales iedzīvotāju sirsnība apvienojumā ar šo sakrāli bagāto vidi visam, kas radīts šajā zemē, piešķir īpašu vērtību.
Krucifiksi ar krustā sistā Jēzus attēlojumu ir neatņemams Latgales simbols un apzīmē vietu, pie kuras var lūgties jebkurā laikā. Krucifiksu uzstādīšana Latgalē sākās XVIII gs., kad izveidojās tradīcija maija mēnesī (katoļu baznīcas kalendārā – Svētās Jaunavas Marijas mēnesis) dievkalpojumus noturēt apdzīvotās vietās pie sādžas krusta. Četrdesmit gadus – no 1864. līdz 1904. gadam – Latgalē bija aizliegts izmantot latīņu alfabēta burtus un pulcēšanās pie krucifiksiem ļāva uzturēt dzīvu nacionālo valodu un latgalisko identitāti. Visvairāk krucifiksu vienuviet atrodas Daugavpils novada Vaboles pagastā, kur no kādreiz uzstādītajiem 44 krucifiksiem ir saglabājušies 22, kas atrodami aptuveni 25 km garā maršrutā, ko dēvē par Krucifiksu ceļu. Kopējais maršruts nosacīti sadalās trīs mazākos lokos, kas visi atrodas Vaboles pagastā – ar loku sākumu pie Skrindu dzimtas muzeja, kas ir piemiņas vieta pirmajiem tautas atmodas darbiniekiem Latgelē, brāļiem Skrindām – Benediktam (1869–1947), Kazimiram (1875–1919) un Antonam (1881–1918).
Gaidot "Šmakovkas Muzeja" desmitgades jubileju, kas tiek atzīmēta 2026. gada vasarā, 2025. gada rudenī un 2026. gada pavasarī tika apsekoti visas sākotnējā Krucifiksu ceļā iekļautās Svētvietas un atjaunota Krucifiksu karte – viens no muzeja Stenda Nr.2 eksponātiem. Galeriju ar reportāžu no Krucifiksu ceļa kāds tas ir šobrīd var redzēt šeit:
