Kulinārā mantojuma pievilcība ar obligātu licenci
Viena no īpašākajām Latgales kultūrvēstures sastāvdaļām ir tās kulinārais mantojums, ko raksturo reģionālie no vietējiem resursiem gatavoti ēdieni un produkti. 2004.gadā Latgale iestājās Eiropas reģionālajā kulinārā mantojuma tīklā. Tādējādi Latgale ir pirmais Eiropas Kulinārā mantojuma tīkla reģions Latvijā. [1]
Līdzās dažādiem sāļiem un saldiem gardumiem, tiek piedāvāts arī kāds stiprāks malks – Latgales izslavētā šmakovka, kuras gatavošana gan atļauta tikai tad, ja tiek ievērotas visas Alkoholisko dzērienu aprites likumā (spēkā no 2004. gada 1. maija) noteiktās normas. Šī likuma 9. pants “Alkoholisko dzērienu izgatavošanas (ražošanas) un uzglabāšanas noteikumi” nosaka:
(1) Alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to ražošanai paredzētu aparātu, ierīču, iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums ražot alkoholiskos dzērienus mājas apstākļos neattiecas uz alu, vīnu un citu likuma "Par akcīzes nodokli" 3.panta ceturtās daļas 1.punktā minēto raudzēto dzērienu izgatavošanu personiskajam patēriņam. [2]
Saskaņā ar šī likuma 3. pantu “Speciālu atļauju (licenču) veidi un to izsniegšanas pamatnoteikumi” tiesības iegūt speciālu atļauju vai licenci “ir komersantam, kurš pats ražo vīnu, raudzētos dzērienus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem (neizmantojot spirtu vai citu saražotos alkoholiskos dzērienus), nodrošinot, ka:
1) saražotā vīna vai raudzēto dzērienu kopējais apjoms nepārsniedz 15 000 litru kalendārajā gadā;
2) absolūtā alkohola daudzums saražotajos pārējos alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz 100 litrus kalendārajā gadā.” [3] Kā redzams, valdība ir nākusi pretī Latvijas lauku tūrismam, lai mājražotāji varētu saņemt licenci uz atvieglotiem nosacījumiem. Tādējādi arī Latgales šmakovka var būt legāli ražota, kvalitatīva un par to jābūt nomaksātiem nodokļiem. Visos pārējos gadījumos nereģistrēta jeb nelegāli ražota alkohola ražošana mājas apstākļos tiek uzskatīta par likumpārkāpumu un tiek bargi sodīta.
Saskaņā ar Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) datiem, piemēram, 2012. gada beigās Latvijā kopumā darbojās 32 komersanti, kas bija saņēmuši tā dēvētās atvieglotās licences alkohola izgatavošanai mājas apstākļos. [4]
Bargās likuma normas
2014. gada 1. janvārī spēkā stājās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) grozījumi, kas nosaka efektīvāku regulējumu policijas cīņai ar nelegālā alkohola tirgotājiem. Par nelegāla alkohola izgatavošanu, glabāšanu un pārvietošanu atkarībā no tā apjoma tiek paredzēta administratīvā atbildība vai kriminālatbildība, savukārt par nelegālā alkohola tirdzniecību – kriminālatbildība. Taču par spīti dažādiem nelegālā alkohola tirdzniecības aizliegumiem, Valsts policija 2013.gadā kopumā sastādīja 4210 administratīvā pārkāpuma protokolus. Salīdzinājumam – 2012.gadā sastādīti 3685 administratīvā pārkāpuma protokoli. Valsts policija saskaņā ar Krimināllikumu 2013.gadā ierosināja 667 kriminālprocesus, bet 2012. gadā 601 kriminālprocesus saistībā ar nelegālā alkohola tirdzniecību. [5]
Saskaņā ar LAPK 170.1 pantu par nelikumīgu alkoholisko dzērienu un spirta iegādāšanos “Par nelegāli izgatavotu (ražotu) vai viltotu alkoholisko dzērienu vai spirtu saturošu šķidrumu, kuri nav alkoholiskie dzērieni, bet kurus piedāvā kā alkoholiskos dzērienus (nelikumīgi alkoholiskie dzērieni), vai spirta iegādāšanos — uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro, konfiscējot iegādātos alkoholiskos dzērienus un spirtu.” [6] Savukārt 170.2 pants “Nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošana (ražošana), glabāšana un pārvietošana” nosaka, ka “Par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai pārvietošanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas.” [7]
Cīņa ar nelegālo alkoholu Latgalē notiek ļoti stingri. Regulāri masu medijos parādās ziņas par kārtējās nelegālās alkohola ražotnes atklāšanu. Piemēram, 2014. gada februārī “Kārtējā alkohola ražotne šoreiz notverta Ludzas iecirkņa apkalpojamā teritorijā – Kārsavas novadā. Atsavināti vairāki simti pašbrūvēta alkohola, kā arī nelikumīgie ieroči. Veicot operatīvus pasākumus cīņā pret nelikumīga alkohola ražošanu un izplatīšanu, policijas darbinieki veica sankcionētu kratīšanu kādā Kārsavas novada Mērdzenes pagasta mājā, kurā tika ierīkota alkohola ražošanas rūpnīca. Kratīšanas rezultātā policisti atsavinājuši vairāk par 600 litriem dažāda alkohola (kandža un brāga), kandžas tecināmo aparātu, kā arī trīs nelikumīgi glabātus ieročus un munīciju. Visticamāk, ka saražotā dzira tika nogādāta vietējās točkās tālākai realizācijai.” [8]
Cits piemērs arī 2014. gada februārī: “Turpinot operatīvus pasākumus nelegāla alkohola apkarošanā, kādā privātajā sektorā Daugavpilī tika uzieta un apturēta apjomīga nelegāla alkohola rūpnīca. Atsavināta pašbrūvēta dzira, kura tika paredzēta tālākai izplatīšanai točkās. Pagājušas nedēļas nogalē Daugavpils iecirkņa Kriminālpolicijas darbinieki, veicot operatīvus pasākumus, apturējuši kādu transportlīdzekli, kurā tika konstatēta 1000 litru ietilpīga tvertne, kas ir piepildīta ar šķidrumu - visticamāk spirts, jo šķidrumam bija spilgti izteikta alkoholam raksturīga smaka.
Vakar, turpinot uzsāktā kriminālprocesa izmeklēšanu un veicot sankcionētu kratīšanu, policisti pārbaudīja kāda privātā sektora teritoriju Daugavpilī, kur konstatēja pilnvērtīgu, labi iekārtotu nelegālā alkohola ražošanas „cehu”. Uz vietas tika atrasti un atsavināti vairāk par 2 272 litriem alkohola dziras (kopējais izņemtais alkohola daudzums – vairāk par 3 272 litriem). Tāpat tika atsavināti visi alkohola ražošanai un fasēšanai nepieciešamie piederumi – etiķetes, stikla un plastmasas pudeles, korķi, sūkņi utt. Tālākai izplatīšanai saražotā prece tika nogādāta dažādās alkohola tirdzniecības vietās ne tikai Daugavpilī, bet arī citās Latgales pilsētās.” [9]
Vēl viens preventīvs pasākums nelegālā alkohola apkarošanā ir kopš 2012. gada 21. jūnija LR Iekšlietu ministrijas izveidotā “točku” karte internetā. Šeit ikviens iedzīvotājs var atzīmēt nelegālā alkohola, cigarešu vai narkotiku tirdzniecības vietu. Pēc tam informācija ar kartes starpniecību tiek nosūtīta Valsts policijai, kura sniegto informāciju pārbauda. Piemēram, pirmo trīs nedēļu laikā Latgalē tika atzīmētas 48 “točku” vietas. [10] Savukārt līdz 2014. gada maija vidum Valsts policija kopumā bija veikusi 2200 pārbaudes saistībā ar iedzīvotāju sniegto informāciju. [11]
Šmakovka kā Latgales kultūras sastāvdaļa
Sabiedrībā valda priekšstats, ka “pašbrūvēto” lieto ļaudis, kas dzīvo nabadzībā un kam alkohols ir ikdienas sastāvdaļa. Taisnība, ir tādi ļaudis, bet tepat līdzās ir cilvēki, kam pašdarinātā alkohola izgatavošana ir hobijs un pat sava veida māksla. Tie, kam pašdarinātais ir sirdslieta, nevis negodīgas peļņas avots, dara to pa retam – uz godiem, ciemiņus gaidot, ar lielu rūpību un kārtību. Galu galā likuma priekšā jābūt tīram gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
“Latgales tradicionālā virtuve jeb Latgales kulinārais mantojums nenoliedzami ir dārgums, kas slēpjas novada saimnieču meistarībā. 2004.gadā, pateicoties biedrības „Ezeru zeme” entuziastiem, dzima ideja par kulinārā mantojuma attīstību Latgales reģionā un tā iestāšanos Eiropas kulinārā mantojuma tīklā, kas palīdz patērētājiem un tūristiem visā Eiropā atrast vietas, kur var panašķoties ar specifiskiem reģionāliem ēdieniem. Tāpat 6 gadu garumā Latgales reģiona attīstības aģentūra sekmīgi sadarbojās ar Zviedrijas reģionu - Skane, kas oficiāli ir Eiropas kulinārā mantojuma tīkla koordinators. 2014. gadā Latgales reģions svin 10 gadu jubileju kopš tas darbojas Eiropas kulinārā mantojuma tīklā. Šobrīd tīkls apvieno 31 reģionu 11 valstīs un kopumā 1150 uzņēmumus - tīkla dalībniekus (www.culinary-heritage.com). Ar mērķi attīstīt Latgales kulinārā mantojuma tīklu un veidot tā marketingu 2013. gada decembrī tika izveidota biedrība „Latgales kulinārā mantojuma centrs”, tā apvieno 29 uzņēmumus, kas aktīvi strādā šajā tīklā un saviem viesiem piedāvā kulinārā mantojuma ēdienus.” [12] Šo gardo, daudzveidīgo Latgales ēdienu klāstu, protams, papildina “šmakovka”, darināta pēc katram saimniekam vien zināmas receptes, vienreizēja un neatkārtojama, ar tikai Latgalei raksturīgo garšu. Lai labi garšo!
Avoti:
[1] http://www.culinary-heritage.com/region.asp?sprakid=15®ionid=48#.U60ybbFRack
[2] http://likumi.lv/doc.php?id=88009
[3] http://likumi.lv/doc.php?id=88009
[4] Slimību profilakses un kontroles centrs
“Alkohola lietošanas izplatība un sekas Latvijā 2012. gadā” Tematiskais ziņojums, 1. izdevums, Rīga 2013.
[5] http://www.lvportals.lv/skaidrojumi/260525-ar-sodiem-pastiprina-cinu-pret-nelegala-alkohola-tirdzniecibu/
[6] http://likumi.lv/doc.php?id=89648
[7] http://likumi.lv/doc.php?id=89648
[8] http://www.vp.gov.lv/?id=69&relid=14293
[9] http://www.vp.gov.lv/?id=69&relid=14285
[10] http://www.ludzaszeme.lv/news/Tochkas
[11] http://www.delfi.lv/news/national/politics/kops-tocku-kartes-izveides-policija-veikusi-vairak-neka-2200-parbaudes.d?id=44503606
[12] http://www.kulinaraismantojums.lv/